Āzijā vietējie iedzīvotāji jau sen iemācījās pieradināt ziloņus, lai tos izmantotu kā darbaspēku lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Taču attīstoties modernajām tehnoloģijām, pazuda vajadzība pēc šī dzīvnieka nodarbināšanas, kā rezultātā daudzi ziloņi un viņu kopēji sāka piekopt ubagošanu un tūristu izklaidēšanu. Apstākļus pasliktina arī nelegālās nometnes, kurās ziloņus piespiež strādāt smagos apstākļos, kas rada nopietnus veselības draudus un lieku stresu. Filmas veidotāji tikās ar organizācijas “Zelta trijstūra Āzijas ziloņu fonda” pārstāvjiem, kuri uzsākuši pieradināto ziloņu glābšanu, bet diemžēl katrā valstī likumi ir atšķirīgi, kas situāciju tikai sarežģī.

Kalnu gorillas ir sastopamas tikai Āfrikas centrālajā daļā Virungas kalnu masīvā starp Ugandas, Ruandas un Kongo Demokrātiskās Republikas valstīm. Taču kopš šī majestātiskā dzīvnieka atklāšanas, tā populācija ir nemitīgi sarukusi, sasniedzot pat kritiskus apjomus. Kalnu gorillas nemitīgi apdraud mežu izciršana, malumedniecība un cilvēku pārnēsātās slimības, bet viņu glābšanu sarežģī politiskā nestabilitāte gorillu apdzīvoto valstu teritorijās. Filmas veidotāji tikās ar organizācijas “Gorillu ārsti” pārstāvjiem, kuri izmisīgi cīnās par katras gorillas dzīvību, kamēr citi joprojām šajā dzīvniekā saskata draudus un maģiskas spējas.

Nezināms skaits Latvijas iedzīvotāju ir iesaistījušies Austrumukrainas konfliktā. Daļa no viņiem joprojām regulāri piedalās militārajās operācijās, daļa to darīja, bet tagad slēpjas Krievijā un sapņo atgriezties Latvijā. Drošības policija viņus salīdzina ar latviešu izcelsmes teroristiem, kuri pievienojas Islāma valstij. Bet kāpēc šie jaunie cilvēki ir izvēlējušies riskēt ar savu dzīvību un karot šķietami svešā konfliktā? Filmas veidotāji centīsies noskaidrot šo cilvēku politisko un emocionālo motivāciju un tās rašanās iemeslus.

Filmas režisors Kārlis Lesiņš kopā ar vectēvu Andri dodas ceļā uz Krievijas tālajiem Ziemeļiem. Apņēmības pilni, abi ir gatavi pārvarēt 1 800 km braucienu oranžajā žigulī, lai vectēvs atrastu sava izsūtītā tēva kapa vietu. Andris ir skeptisks pret mazdēla cēlo mērķi, jo tas, kas sagaidīs abus galamērķī, nav prognozējams. Pēc vectēva domām, tiekot līdz galamērķim, abi neko neatradīs un tādā pašā neziņā par pagātnes notikumiem, abi dosies atpakaļ uz Latviju. Tomēr Kārlis ir pozitīvi noskaņots un brauciena laikā cer ne tikai atrast atbildes uz daudzajiem neatbildētajiem jautājumiem, bet arī satuvināties ar vectēvu, kurš viņam bijis vecāku vietā. Kārlis zaudēja vecākus agrā bērnībā, līdzīgi kā vecaistēvs Andris. Tas ir abu kopīgais ceļojums pretī nezināmajam oranžajā žigulī uz Krieviju - Severovdvinsku! 

Pasaules regeja mūzikas un rastafārisma kultūras centrs ir Jamaika. Taču āfrikāņi apgalvo, ka pasaulē esot arī otra Jamaika - tā meklējama Kurzemes hercogistes bijušajā kolonijā, Rietumāfrikas valstī Gambija. Kā Gambija ir kļuvusi par kontinenta regeja centru, kāpēc mākslinieki uz to plūst no visas pārējās Āfrikas un kā regejs, hiphops un R&B tajā top par spīti diktatūrai?

Āfrikas valsts Senegāla tiek uzskatīta par vienu no attīstītākajām un stabilākajām vietām reģionā. Tomēr kāda īsti ir cilvēku ikdiena Rietumāfrikā - pat tad, ja valda miers? Lai to noskaidrotu, Woodpecker Pictures dodas uz vienu no Dakāras piepilsētām, kur tiekas ar skolotājiem, zvejniekiem un arī šamaņiem.

Filmas stāsts koncentrējas uz politiski sarežģīto konfliktu starp Izraēlu un vienu no palestīniešu teritorijām. Teju mēnesi dzīvojot starp divām tautām un viedokļiem, tika veidota filma, ko piedāvāt Latvijas sabiedrībai kā nepastarpinātu informāciju no notikumu vietas. Filmēšanas komanda satiek arī divas drosmīgas latviešu sievietes: Ievu, kas pārcēlusies uz dzīvi Rietumkrastā un Orli, kas jau desmit gadus dzīvo Jeruzalemē. Viedokļi nav viennozīmīgi. Kam īsti ir tiesības uz Svēto zemi? Vai palestīniešu teritorija patiešām ir bijusi zeme bez tautas? Bet svarīgākais jautājums- vai abām tautām reiz izdosies rast izlīgumu?